Pārlekt uz galveno saturu

Ķīmijas katedra

Ķīmijas katedras sākums attiecināms uz Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas dibināšanu 1938. gadā Jelgavā, kad no Latvijas Valsts Universitātes atdalījās Lauksaimniecības fakultāte ar Mežsaimniecības novirzienu. Taču Ķīmijas katedra izveidota 1944. gadā.
Katedrai ir laimējies, ka 1980. gadā atmiņas par tās veidošanu ir aprakstījis pats šī procesa organizators un pirmais katedras vadītājs docents Nikolajs Jansons. Lūk šis stāsts:

Runājot par sākumu, nāk atmiņā nelaiķis profesors Laimonis Pētersons karavīra šinelī ar uzslietu apkakli, mazliet salīcis un steidzīgs Jelgavas pils drupās 1944. gada rudenī. Kaut karš vēl nebija beidzies, Pētersons jau bija nozīmēts organizēt LLA atjaunošanu. Viņš sāka ar to, ka Kara komisariātā starp mobilizētajiem sameklēja bijušos Lauksaimniecības akadēmijas pasniedzējus un pārņēma tos savā rīcībā. No ķīmiķiem biju es, no bijušās Agronomijas fakultātes asistents M. Zvirbulis un no Mežsaimniecības fakultātes docents Lange. Mūsu uzdevums bija – savākt pils drupās vēl atrodamās ķimikālijas, laboratorijas traukus un piederumus, inventāru, grāmatas u.c. Mūsu darbības galvenais sektors bija tagadējā Agronomijas un Zooinženieru korpusā. Kur tagad studentu ēdnīca, bija kara hospitālis. Kaut arī pils bija izdegusi un šāviņu saārdīta, apakšējā stāvā bija saglabājušās kastes ar ķimikālijām, grāmatas, mēbeles u.c. Vienā no istabiņām iekārtojām kurtuvi ar dūmvadu cauri loga ailei. Te bija mūsu ’’štābs’’, te arī nakšņojām, gatavojām ēdienu. Divu mēnešu laikā savācām vairākas autokravas ar ķimikālijām, laboratorijas piederumiem, mēbelēm. Ar vienīgo gāzģeneratora automašīnu šīs mantas vedām uz Rīgu, kur Ausekļa ielā 5 jau 1944. gada decembrī sākās mācības. Profesors Arvīds Kalniņš, tā laika mācību prorektors, uzdeva man organizēt Ķīmijas katedru. Daļu no savāktajām ķimikālijām un laboratorijas piederumiem nodevām LVU Ķīmijas fakultātei ar noteikumu atļaut apmācībām ķīmijas priekšmetos savas klausītavas un laboratorijas. 1944./45. mācības gadā še neorganiskās ķīmijas kursu lasīja profesors Štāls, organisko ķīmiju profesors Cīrulis. LLA Ķīmijas katedrā par asistenti tika pieņemta agronome E. Lapsa. Viņa tūlīt sāka studēt Ķīmijas fakultātē. Laboratorijas darbus sāka vadīt tagadējā docente L. Neilande, toreiz Farmācijas fakultātes studente. 1944./45. m.g. lektoru trūkuma dēļ man bija jālasa analītiskā ķīmija, koloidālā ķīmija un koksnes ķīmija. Šinī gadā par asistentu sāka strādāt inženieris – ķīmiķis G. Šmits. Vēl karavīra šinelī pēc kara beigām pie mums ieradās tagadējais profesora v.i. K. Švalbe. No bēgļu gaitām Kurzemē atgriezās un sāka strādāt Ķīmijas katedrā E. Dunkels, vēlāk bioķīmijas docents. Viņš palīdzēja man vienā no Ausekļa ielas 5 istabām iekārtot miecvielu un lignīna noteikšanas darba vietas un kādā no sanitāriem mezgliem – slāpekļa noteikšanu pēc Kjeldala. 1945. gada vasarā man vajadzēja pabeigt kara gados iesāktās kandidāta disertācijas eksperimentālo daļu – egles mizu un koksnes gadskārtu ķīmiskā sastāva noteikšanu. Darba pēdējā posmā divas nedēļas strādāju bez pārtraukuma, nosnaužoties turpat laboratorijā, lai modinātājam zvanot, uzliktu nākošo analīžu sēriju. Rezultātā 1946. gada maijā LLA zinātniskās padomes pirmajā disertāciju aizstāvēšanai paredzētajā sēdē reizē ar docentu Rozēnu aizstāvējām pirmās zinātņu kandidāta disertācijas LLA.
Līdz 1948. gadam Ķīmijas katedra bija pakļauta Mežsaimniecības fakultātei. Tas arī ietekmēja vairāku katedras darbinieku zinātniskās pētniecības darbus ievirzīt koksnes ķīmijas jomā. Kad 1948. gadā katedra tika ieskaitīta jaunajā Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātē, radās nepieciešamība vadīt arī šīs fakultātes studentu zinātniskās pētniecības darbus. Studentu vidū radās entuziasti, kas neiesaistīti līguma darbos (toreiz tādu nebija), bez atlīdzības gadiem ilgi plecu pie pleca ar pasniedzējiem strādāja zinātniskās pētniecības darbu (tagadējais docents G. Brēmers, akadēmiķis M. Beķeris u.c.). Ķīmijas katedrā veiktie pētījumi par rauga ieguvi no melases šķiedeņa tika ieviesti ražošanā: Mīlgrāvja spirta fabrikā tika uzcelts rauga cehs.
Līdztekus pētnieciskajam darbam bija nepieciešams strādāt arī pie mācību literatūras. Tika sarakstītas mācību grāmatas: N. Jansons ’’Fizikālā un koloidālā ķīmija’’ (1951.), N. Jansons ’’Organiskā ķīmija’’(2 izdevumos – 1957. un 1966.g.), P. Andersons, L. Neilande ’’Organiskās ķīmijas laboratorijas darbi’’ (1959.g.).
Katedrai paplašinoties, tā sadalījās Neorganiskās un Organiskās ķīmijas katedrās. Vēlāk gan ’’taupības’’ nolūkos tās abas atkal apvienoja. Tika piepulcēti spējīgi ķīmiķi – docenti B. Vimba, I. Streipa, V. Šķēle, M. Dūdiņš, P. Andersons, vecākais pasniedzējs J. Jansons, vēlāk R. Streipa, P. Kūka, M. Beķere, kā arī tehnoloģijas fakultāti beigušie tagadējie docente I. Ozoliņa, vecākā pasniedzēja B. Druviete, vecākā pasniedzēja Dz. Dambe, zin. līdzstrādnieki A. Rugēvica, S. Jurēvica.
No ķīmiķu saimes, kas bija katedras sākumā, jau izvadīts pensijā docents E. Dunkels, smiltājā atdusas docents G. Šmits. Pārējie sākuši nosirmot. Un tomēr, kaut kļuvuši veci pēc nodzīvoto gadu skaita, viņi turpina strādāt, jo nav novecojuši savā patiesības meklēšanā un zinātniskajā jaunradē.

1980.g.
N.Jansons