Zinātniskajā seminārā tika publiskoti dažādu nozaru pētījumu rezultāti, kas atšķirīgos aspektos atklāja zinātnieku un politikas plānotāju centienus samazināt klimata pārmaiņu radītās sekas, sākot no SEG emisiju ierobežošanas politikas līdz pat videi draudzīgiem agrotehnoloģiskajiem risinājumiem lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas un saglabāšanas tehnoloģijām pārtikas nozarē. Kopumā tika nolasīti septiņi ziņojumi un bija iespēja iepazīties ar stenda referātiem.

Semināru atklāja Zemkopības ministrijas pārstāve Laura Liepiņa, analizējot lauksaimniecības lomu klimata politikā. Lai gan Latvijā lauksaimniecība ir viena no lielākajiem siltumnīcu efekta gāzu emisiju avotiem, atbilstoši ES normatīviem tās ir vienas no zemākajām Eiropas valstīs. Politikas plānotāji jau šobrīd strādā, lai prognozētu SEG emisijas nākotnē un monotorētu tās. Vienā no aktivitātēm iesaistīti arī LLU zinātnieki, kas Valsts pētījumu programmas ietvaros veic lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīzi un emisiju samazināšanas pasākumu ekonomisko izvērtējumu.

Kā semināra turpinājumā atklāja Sandra Dane, emisiju un piesārņojuma samazināšanā nozīmīga loma ir saimniekošanas metodēm, jo lauksaimniecības piesārņojumu izraisa cilvēku neprasme zemei iedot to, kas tai nepieciešams. Viņa, izmantojot jēdzienu "vesela augsne", klātesošos iepazīstināja ar augsnes auglības rezultātiem zemeņu – tauriņziežu jauktajā stādījumā. Interesentu jautājumus izraisīja S. Danes piedāvātā zemeņu audzēšanas pieeja, kurā zemenes tiek stādītas kopā ar bastarda āboliņu vai pupām ar mērķi nodrošināt augsnes auglību bez ķīmisko vielu lietošanas.

Savukārt par inovācijām pārtikā stāstīja gan Arta Kronberga, gan Asnate Ķirse, atklājot, kā pilnvērtīgāk izmantot miežus un tritikāli pārtikas ražošanā, lai nodrošinātu veselīgu uzturu, un kā iesaiņot pākšaugu pastētes, lai pagarinātu to uzglabāšanas laiku. Šo zinātnieču pētījumi vēl joprojām turpinās un ir nozīmīgi dažādos aspektos, tostarp arī pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai, par kuras izplatību pasaulē un Latvijā stāstīja Tatjana Tokareva. Viens no efektīvākajiem pasākumiem, kuru var īstenot pārtikas ražotājs ir "gudro etiķešu" ieviešana, kuras sniedz patērētājam aktuālu informāciju par pārtikas produkta gatavību un realizācijas termiņa beigām.

Ja A. Kronberga atklāja, kā efektīvāk audzēt Latvijas apstākļos miežus un tritikāli, lai tos varētu izmantot pārslu ražošanā ar samazinātu glikēmisko indeksu, tad Laine Orbidāne Latvijas lauksaimniecības unikālās vērtības aicināja aplūkot citā aspektā – kā uzlabot Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju vērtēšanu. Jaunā zinātniece īpaši vērsa uzmanību uz zirgu gaitas precizitātes mērījumiem un atklāja ar pašreizējo vērtēšanas metodiku saistītas problēmas, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas zirgu genofonda saglabāšanu un izkopšanu. Semināra klausītājus īpaši interesēja jautājumi par Latvijas ērzeļu genofonda identitātes saglabāšanu un "ģenētiski ideālā" Latvijas siltasiņu šķirnes ērzeļa selekciju.

Turpretim Baiba Lāce no Dārzkopības institūta Dobelē analizēja bumbieru – kadiķu rūsas ierobežošanas iespējas, kas visvairāk satrauc ģimenes mazdārziņu īpašniekus, kuru dārzos ir bumbieres. Zinātnisko pētījumu rezultātā ir atklāts, ka atsevišķu kadiķu sugas ir neizturīgas pret bumbieru – kadiķu rūsu un to atrašanās pat 2 km attālumā no bumbieres var izraisīt arī bumbieres inficēšanos ar minēto slimību un apdraudēt tās ražu. B. Lāce iepazīstināja klātesošos ar risinājumiem, kā var izvairīties no "vainīgo" kadiķu ietekmes un tomēr iegūt labu bumbieru ražu.

Semināra noslēgumā tika sveikti Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas doktorantu konkursa laureāti, kā arī Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu Direktoru padomes laboratoriju – eksperimentu skates un izmēģinājumu lauku skates uzvarētāji.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ikgadējā doktorantu konkursā 2016. gadā piedalījās 7 pretendentes. Galveno balvu ieguva Baiba Lāce ar pētījumu "Bumbieru kadiķu rūsas izpēte Latvijā", kura vadītāja ir prof. Biruta Bankina un konsultante PhD Inga Moročko Bičevska. Godalgoto otro vietu ieguva Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktorante Laura Jeroščenkova par pētījumu "Kultūras mantojuma izmantošana lauku tūrisma attīstībā" (vadītājs prof. emeritus Voldemārs Strīķis). Savukārt divas trešās vietas godalgas ieguva Lauksaimniecības fakultātes doktorante Laura Dubova par pētījumu "Simbiotiskās sistēmas efektivitātes izvērtējums pupu sējumos" (vadītāja prof. Ina Alsiņa) un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes doktorante Asnate Ķirse par pētījumu "Dažādu apstrādes tehnoloģiju ietekme uz pākšaugu pastēšu kvalitāti" (vadītāja prof. Daina Kārkliņa). Atzinības rakstus saņēma Lauksaimniecības fakultātes doktorantes Sandra Dane un Laine Orbidāne un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktorante Tatjana Tokareva.

Semināra noslēgumā tika sveiktas arī zinātniskās institūcijas par izcilu darbu izmēģinājumu lauku organizēšanā un zinātniskajās laboratorijās. Lauksaimniecības zinātnisko iestāžu Direktoru padomes ceļojošo balvu par laboratoriju – eksperimentu skatē iegūto godalgoto vietu saņēma LLU Tehniskās fakultātes Ulbrokas zinātnes centrs, turpretim LLU APP Dārzkopības institūts ieguva laureāta statusu lauku izmēģinājumu skatē.

Seminārā prezentēto pētījumu ziņojumi apkopoti rakstu krājumā "Ražas svētki "Vecauce – 2016". Lauksaimniecības zinātne nozares attīstībai".